Tonsilīts

Tonsilīts (latīņu val. tonsilitis chronica) ir hronisks kakla mandeļu iekaisums, kas galvenokārt attīstās pēc vairākkārtējas slimošanas ar angīnu.  

 

Kakla mandeles, līdzīgi kā limfmezgli, limfvadi un liesa ir cilvēka limfoidālie orgāni un tiem ir svarīga loma organisma vielmaiņas un attīrīšanas procesos. Mandeles imunologi uzskata par imūnsistēmas centrālo orgānu kopā ar resnās zarnas limfātisko audu sakopojumiem. Tiem ir vienāda histoloģiskā uzbūve un arī funkcija - imūnvielu producēšana. Tādējādi veidojas imunitāte pret patogēno mikrofloru, kas ir dažāda un nepastāvīga. Tonsilīts rodas gadījumā, ja lokālās imūnreakcijas nespēj efektīvi nomākt patogēnās mikrofloras attīstību.

---

 

Hroniskam tonsilītam raksturīga nepietiekama mandeļu kriptu drenāža, ko veicina atkārtotas bakteriālas infekcijas un imūnās sistēmas traucējumi. Hronisku tonsilītu visbiežāk izraisa atkārtotas angīnas epizodes vai nepietiekama kriptu drenāža. Tā attīstībā nozīme ir arī autoalerģiskai reakcijai. Tonsilītu var veicināt apgrūtināta elpošana caur degunu, bojāti zobi, smaganu slimības, hronisks strutains deguna blakusdobumu iekaisums.

 

Hronisku tonsilīta slimniekiem raksturīgas sāpes kaklā, sausuma, svešķermeņa sajūta kaklā, mutes smakošana, strutu krāšanās mandeļu padziļinājumos (lakūnās). Novērojami palielināti un jutīgi kakla limfmezgli, pietūkuši aukslēju loki, nelīdzena un grubuļaina mandeļu virsma. Var būt ilgstoši paaugstināta temperatūra 37,3 —37,5°), galvassāpes, sagurums, pamazinātas darbaspējas. Mandeļu hiperplāzijas gadījumā raksturīga krākšana, elpošanas, rīšanas un runas traucējumi. Mandeļu izmērs var būt dažāds un mandeļu lielumam vien nav īpašas nozīmes, jo dažkārt nelielas iekaisušas mandeles rada dažādas smagas komplikācijas, bet lielas mandeles ir pilnīgi veselas. 

Tonsilīts dažreiz izraisa locītavu un sirds reimatismu, septisko endokardītu, nieru iekaisumu u.c. slimības. Tonsilīta gaita, kā arī ārstēšana atkarīga no tā, vai iekaisums norobežojas tikai aukslēju mandelēs vai arī tas ir infekcijas perēklis, kas izraisa citu orgānu vai pat visa organisma saslimšanu.

 

Tonsilītu ārstē gan ar lokālām, gan vispārējām ārstēšanas metodēm. Tiek pielietota antibiotiku terapija un regulāra mandeļu padziļinājumu (lakūnu) skalošana ar dezinficējošiem šķīdumiem. Tonsilīta ārstēšanai izmanto arī fizioprocedūras - mandeļu apstarošanu ar ultravioleto starojumu, ultraskaņas procedūras, mandeļu padziļinājumu (lakūnu) piededzināšanu ar speciālu aparātu (galvanokaustika), mandeļu punktveida piesaldēšanu (krioterapija), mandeļu lakūnu paplašināšanu ar diodes lāzeru (lakunolīze). Lieto arī medikamentus, kas normalizē organisma reaktivitāti, C un B2 vitamīnus. Ja divu gadu laikā pēc terapijas netiek panākta uzlabošanās, vai, ja iekaisums ir infekcijas perēklis, kas izraisa citu orgānu vai visa organisma saslimšanu, nepieciešama mandeļu ķirurģiska ārstēšana jeb tonsilektomija. Mūsdienās mandeļu ķirurģiskas ārstēšanas popularitāte ievērojami mazinājusies, jo tonsilektomija kā jebkura ķirurģiska manipulācija saistīta ar iespējamām komplikācijām un riskiem.

 

Tosilīta ārstēšanā pielieto arī inhalācijas. Tvaika inhalācijām lieto priežu pumpurus, salvijas un eikaliptu lapas, asinszāles lakstus, kumelītes ziedus. Vairāk par inhalācijām lasiet šeit.